„Katram cilvēkam ir divas lietas izvēlei:
vai mēs esam pilni ar mīlestību vai pilni ar bailēm.”
Aicinām uz rekolekcijām sievietes, kuras nezin,
kā tikt galā ar savām iekšējām bailēm un
kā realizēt misiju, kuru Dievs viņām ir uzticējis.
Programmā:
3. oktobrī – trešdien
19.15 - Filma „Kalpones”
6. oktobrī – sestdien
8.00- Sv. Mise
9.30- Brokastu tēja, kafija (drīkst paņemt līdzi arī savu cienastu)
10.00- 1. Konference
12.00- Rožukronis
12.45- Pusdienas
14.00- 2.Konference
16.00- Vesperes
Mājas darbs PIRMS rekolekcijām :
Izlasīt no Soģu grāmatas stāstu par Gideonu- Soģ 6,1- 8,32 (Vecajā Derībā)
Rekolekcijas vada m.Diāna Jaks OP
Lūdzam pieteikties līdz 04.10.2018 (ieskaitot), t.26464574, Anita
Norises vieta: draudzes telpās Valdemāra bulvārī 18, Madonā
Dalības maksa 10€ (maksā iekļautas arī pusdienas, kas tiks organizētas uz vietas)
Septembra beigās Latviju apmeklēs Vatikāna valsts vadītājs un Romas bīskaps un visas Romas Katoliskās Baznīcas galva Francisks. Tuvojoties šai nozīmīgajai vizītei, daudzi cilvēki jautā - kas īsti ir pāvests un kāda ir viņa loma pasaulē un Latvijā. Šajā rakstā centīšos atbildēt uz, manuprāt, biežāk uzdotajiem un būtiskākajiem jautājumiem par pāvestu, lai mēs visi aktualizētu izpratni par šo kalpojumu un arī, lai labāk spētu paskaidrot šos principus tiem, kas vēlētos padziļināt un precizēt savas zināšanas par Pētera pēcteča nozīmi Baznīcā.Uz ko pamatojas ideja, ka visaugstākā garīgā autoritāte, var būt grēcīgs cilvēks, kas turklāt tiek saukts par Kristus vietnieku?
Pētera vara, ko Jēzus viņam piešķīra, kā aprakstīts Evaņģēlijā, ir tēlaini nosaukta kā "Debesu valstības atslēgas" (Mt 16,19). Neskatoties uz Pētera cilvēciskajām vājībām, Jēzus tomēr tās uzticēja tieši viņam, norādot, ka Viņš pats lūdzas par Sīmani-Pēteri, lai viņa ticība nemitētos un viņš varētu stiprināt brāļus (Lk 22, 31-32). pēc Savas augšāmcelšanās uzticot arī misiju: "gani manas avis", Jēzus apsola, ka uz Pētera (latīniski: Petrus = klints) viņš būvēs savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs (Mt 16,16).
Pēteris - tas ir kalpojuma apzīmējums. Tas nozīmē pamatīgumu. Ne jau cilvēcisko spēju vai īpašību dēļ, bet Jēzus apsolījuma spēkā. Tas ir līdzīgi kā, kad saimnieks, kuram ir kāda nozīmīga dārgumu krātuve, uztic kādam darbiniekam, sargam, kuram var uzticēties, atslēgas, turklāt nodrošinot viņam papildu aizsardzību un līdzekļus, kas ļauj vai pat liek sargam palikt uzticīgam.
Pētera kalpošanas amata mērķis ir ticības un kopienas vienotība, tādēļ Pēteris un viņa pēcteči, pildot šo kalpojumu, kuru vada īpaša Dieva žēlastība, "ir pastāvīgs un redzams vienības princips un pamats, kas savstarpēji vieno gan bīskapus, gan ticīgos". [KBK 882] *.
Kāpēc apustulim Pēterim dotās privilēģijas var mantot cits cilvēks?
Apustuļu pilnvaru mantošanas principu ieviesa paši apustuļi, kas, pamatojoties uz 109 psalma norādījumu kalpotāja amatu nodot citam, iecēla Jūdasa vietā Matiju (Ap.d. 1:23-26). Šāds princips tiek izmantots arī turpmāk. Pētera kalpojums ir būt par klinti jeb nemainīgo pamatu, kas neļauj sagrozīt ticības patiesīgumu. Līdzīgi kā Matija iecelšanas laikā apustuļi piesauca Dieva palīdzību lēmuma pieņemšanā, tā arī Pētera kalpojuma izpildītāja - pāvesta ievēlēšanas procedūra cieši saistās ar Dieva gribas izzināšanu, pēc iespējas izslēdzot cilvēciskās ambīcijas.
Kā tas var būt, ka pāvests ir nemaldīgs?
Gadsimtu gaitā ir pierādījies, ka neviens pāvests, lai cik viņš būtu cilvēciski grēcīgs, nav izmainījis Baznīcas mācību tā, ka tajā būtu ieviesti maldi vai nepatiesība. Turklāt jau kopš pašiem Baznīcas pirmsākumiem pāvesta autoritāte ir uztverta kā augstākā autoritāte. Pāvesta nemaldība attiecas tikai uz ticības un morāles principiem, kas tiek svinīgi pasludināti ex cathedra, t.i. īpaši svinīgā veidā, nevis privātā audiencē vai lidmašīnā notiekošā preses konferencē. Šī pāvesta nemaldība saistās ar Baznīcas mācības nemaldību, pasludināto dogmu jeb ticības patiesību nemaldību. Pāvests ticības patiesības neizdomā pats, privāti lūdzoties vai kā citādi, bet gan tās atpazīst un izstrādā Baznīca, tiek iesaistītas dažādas kongregācijas, it arī Ticības mācības kongregācija, arī dažādas laju (ticīgās tautas) komisijas, un līdz ar to aiz izsludināmās ticības patiesības stāv visa Baznīca. Pieņemot pāvesta autoritāti ticības un morāles jautājumos, mēs pieņemam visu Baznīcas mācību un otrādi. Sk. arī KBK88-94 un KBK 891.
Kāda nozīme pāvestam ir pasaules un Latvijas sabiedrībā.
Pāvesta loma ir mācīt, vest pie Kristus, stiprina ticību. Kā jau minēts, pāvesta kalpojums ir būt par pamatu, uz kura Jēzus būvē Baznīcu. Svētais Ambrozijs savā laikā ir teicis: ubi Petrus ibi Ecclesia (kur Pēteris, tur Baznīca)*. Jānis Pāvils II, uzsākot savu pontifikātu (kļūstot par pāvestu), mudināja "atveriet durvis Kristum". Uzņemot pāvestu, mēs uzņemam Kristu, saņemot Dieva svētību. Pāvests Francisks, pastāvīgi mudina "lūdzieties par mani". Taču arī pāvests pats lūdzas par visu Baznīcu, par tās atjaunotni un īpaši par vietām, kuras apmeklē, līdz ar to savas klātbūtnes laikā Latvijā viņš arī īpaši lūgsies par Latviju.
Kristīgā ticība, ko visā pasaulē pārstāv kristīgā Baznīca, un kas ir izplatījusies visās pasaules valstīs, ir dziļi ietekmējusi cilvēces attīstību un morālās vērtības. Globālajā sabiedrībā, kur katram elementam ir tieksme uz individuālismu, ir ļoti nepieciešams kāds vienojošais elements, kas nodrošina morāles un ticības pamatus. Un tas ir Pētera kalpojums jeb pāvests.
Pāvests ir vienotības principa nesējs. Mēs redzam, ka atmetot pāvesta autoritāti (piemēram, Reformācijas laikā), kristiešu kopienās ienāk šķelšanās. Universālās jeb katoliskās Baznīcas galva ar saviem palīgiem ir kā komandcentrs, kas koordinē visas Baznīcas darbu un dzīvi. Pat kristīgās kopienas, kuras neiekļaujas katoliskajā Baznīcā, kā arī sekulāro valstu vadītāji, politiķi, uzņēmēji un tauta ņem vērā pāvesta vēstījumu un viedokli. Pāvesta vēstījuma galvenie elementi ir universāli, un tāpat kā visa Jēzus mācība, ko uzticīgi glabā Baznīca, vienmēr aicina cilvēkus, sabiedrību uz labu rīcību, kas uzlabo sadzīvi un padara sabiedrību un valsti labāku. Šāds atgādinājums publiski augstā līmenī, no atzītas autoritātes, ja tas tiek uzklausīts, var dot lielu pozitīvu ietekmi, dodot cilvēkiem ticību labajam, dzīves jēgai. Lai gan mēs katrs arī atsevišķi un savās draudzēs varam šo vēstījumu uzzināt, izlasīt, uzklausīt, tomēr šīs vēsts aktualizācija konkrētā situācijā, pašreizējā vēsturiskajā brīdī, tautai, valsts amatpersonām, politiķiem utt. tiekoties ar pāvestu klātienē, tas ir īpaši svinīgs brīdis, kad atkal apņemties tam paklausīt.
Kāpēc mums Latvijā pāvests jāuzņem ar tik lielu godu, pat rezervējot brīvdienu?
Latvijā ir daudz cilvēku, kas ciena pāvesta personību un kalpojumu, un kas vēlas viņu satikt, kopā lūgties, piedalīties Euharistijā. Tādējādi cilvēkiem ir dota iespēja atjaunot un nostiprināt emocionālo un ticības saikni ar universālo Baznīcu, kas aptver visu pasauli. Šiem cilvēkiem ir tiesības satikties ar galveno Baznīcas pārstāvi, kurš 2. reizi Latvijas vēsturē ierodas valstī 25 gadus pēc iepriekšējā pāvesta vizītes, mūsu valsti apmeklējot tās jubilejas gadā.
Vienlaikus esot katoliskās Baznīcas galvenais pārstāvis, kas pārstāv gandrīz 1,3 miljardus katoļticīgo visā pasaulē, pāvests ir arī Vatikāna valsts vadītājs, un visu valstu vadītāju oficiālās vizītes tiek rīkotas svinīgi. Pāvesta globālā atpazīstamība un nozīmīgums piešķir šai vizītei īpašu nozīmi. Jau iepriekš ir zināms pāvesta galvenais vēstījums - rūpes par trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, un tās ir vispārcilvēciskās vērtības, kas pamatojas uz ikviena cilvēka cieņu, tomēr tikšanās ar pāvestu un pulcēšanās ap viņu ir arī cilvēku savstarpējā tikšanās un vienošanās. Neviena cita organizācija pasaulē nav tik ilgi pastāvējusi un tik plaši pārstāvēta kā Romas Katoļu Baznīca. Līdzīgi kā, tiecoties uz Kristu, mēs arvien vairāk tuvināmies viens otram, tā arī vienojoties ar pāvestu, mēs savstarpēji iemantojam arvien lielāku vienotību, kas ir svarīgs faktors sabiedrības pastāvēšanā un attīstībā.
Raksts par pāvesta primāta problemātiku šeit.
Sīkāka informācija par pāvesta vizīti šeit
Informāciju apkopoja Aivars Zariņš
Vienlaikus esot katoliskās Baznīcas galvenais pārstāvis, kas pārstāv gandrīz 1,3 miljardus katoļticīgo visā pasaulē, pāvests ir arī Vatikāna valsts vadītājs, un visu valstu vadītāju oficiālās vizītes tiek rīkotas svinīgi. Pāvesta globālā atpazīstamība un nozīmīgums piešķir šai vizītei īpašu nozīmi. Jau iepriekš ir zināms pāvesta galvenais vēstījums - rūpes par trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, un tās ir vispārcilvēciskās vērtības, kas pamatojas uz ikviena cilvēka cieņu, tomēr tikšanās ar pāvestu un pulcēšanās ap viņu ir arī cilvēku savstarpējā tikšanās un vienošanās. Neviena cita organizācija pasaulē nav tik ilgi pastāvējusi un tik plaši pārstāvēta kā Romas Katoļu Baznīca. Līdzīgi kā, tiecoties uz Kristu, mēs arvien vairāk tuvināmies viens otram, tā arī vienojoties ar pāvestu, mēs savstarpēji iemantojam arvien lielāku vienotību, kas ir svarīgs faktors sabiedrības pastāvēšanā un attīstībā.
Raksts par pāvesta primāta problemātiku šeit.
Sīkāka informācija par pāvesta vizīti šeit
Informāciju apkopoja Aivars Zariņš
