Kristīgā ticība, ko visā pasaulē pārstāv kristīgā Baznīca, un kas ir izplatījusies visās pasaules valstīs, ir dziļi ietekmējusi cilvēces attīstību un morālās vērtības. Globālajā sabiedrībā, kur katram elementam ir tieksme uz individuālismu, ir ļoti nepieciešams kāds vienojošais elements, kas nodrošina morāles un ticības pamatus. Un tas ir Pētera kalpojums jeb pāvests.

Pāvests ir vienotības principa nesējs. Mēs redzam, ka atmetot pāvesta autoritāti (piemēram, Reformācijas laikā), kristiešu kopienās ienāk šķelšanās. Universālās jeb katoliskās Baznīcas galva ar saviem palīgiem ir kā komandcentrs, kas koordinē visas Baznīcas darbu un dzīvi. Pat kristīgās kopienas, kuras neiekļaujas katoliskajā Baznīcā, kā arī sekulāro valstu vadītāji, politiķi, uzņēmēji un tauta ņem vērā pāvesta vēstījumu un viedokli. Pāvesta vēstījuma galvenie elementi ir universāli, un tāpat kā visa Jēzus mācība, ko uzticīgi glabā Baznīca, vienmēr aicina cilvēkus, sabiedrību uz labu rīcību, kas uzlabo sadzīvi un padara sabiedrību un valsti labāku. Šāds atgādinājums publiski augstā līmenī, no atzītas autoritātes, ja tas tiek uzklausīts, var dot lielu pozitīvu ietekmi, dodot cilvēkiem ticību labajam, dzīves jēgai. Lai gan mēs katrs arī atsevišķi un savās draudzēs varam šo vēstījumu uzzināt, izlasīt, uzklausīt, tomēr šīs vēsts aktualizācija konkrētā situācijā, pašreizējā vēsturiskajā brīdī, tautai, valsts amatpersonām, politiķiem utt. tiekoties ar pāvestu klātienē, tas ir īpaši svinīgs brīdis, kad atkal apņemties tam paklausīt.